...

Man nav vairāk gaisa,

Jo vējš manas domas maisa,

Jaunas raisa,

Zaļus salātus graiza.

Smaržo pēc dillēm un lokiem,

Maziem dārza spokiem

Viņš smaida logu rūtīm,

Zīmē puķes uz krūtīm.

Es smoku un mokos,

Viņa smaržu juzdama lokos.

Viņš pieliek nedaudz sārtuma,

Saļumam der asara.

Viņš iejauc gluži visu,

Atstādams mani vai pliku.

Aizejot uzsit pa logu:

„Kā ar tavu omu?”

Viena es ar salātu bļodu

Stāvus visam pa vidu

Un dusmojos uz odu,

Kam prātā nozagt ir bļodu.