...

Ienīstu šo sajūtu,

Vēderā valdošo deju,

Melno nekurienes eju.

Kūt, bur..

Un tālāk nekur!

Manī viss te kurn.

Tu, ak, riebīgais tu,

Es jūtu,

Jā, jūtu, jā- tu...

Un kurnu,

Savu purnu

Rokās turu un ņurdu.

Sevī,

Skatoties tevī...

Ienīsti šo sajūtu,

Kad visi sveši purni

Redz to manī klīstam,

Seju smaidā stiepjam.

Ienīstu šo sajūtu,

Šo saldo balādi,

Šo mīlestību...

...

Ja acīm manām pasauli tu skatītu,
Redzētu vārnu vārnu knābājam.
Jau rīta saulē mute vaļā kliegšanā,
Pie vakara liekas jau riešanā.
Tām viens pīpis grēks vai svēts,
Viņām vien no svara,
Vai knābāt ērts.
Jaunus knābāt itsevišķi tīk,
Miesa tik plāna un naivs prāts.
Tās nebaidās izliktos biedēkļus,
Knābā vēl stiprāk nīdēkļus.
Bet netaisi ģīmi tik skumju,
Nāks diena, nāks tiesātājs
Un vārnas liesmas, dūmus rīss.

...

Tu uztaisīji bardaku,
Bardaku manā galvā,
Bardaku manā sirdī.
Viss vairs nav tā, kā likās,
Viss vairs nav tā, kā gribās.
Tagad vārds любовь
Ir больше небуду!
Bet es tak zinu,
Ka bez tevis nekā,
Nekustas uz priekšu,
Nu nekā!
Un ar katru skūpstu
Es no jauna kūstu,
Ar katru tavu skūpstu,
Es no jauna mulstu
No tā, ka tavās rokās varu tā kust,
Sirdī uguni just.
Viss, kas bija
Nu ir pagaisis laimes mirklis,
Jo ar katru sekundi,
Ar vien vairāk tu prātu man jauc,
Jo ar katru sekundi,
Bardaks tik mani lielāks nu top.