Es skatos uz baltu sienu,
Atvados ar savu sievu,
Dzirdu viņu sakām- ar dievu.
Mazas sienas visapkārt,
Gribās striķi vidū pakārt,
Bet ne šodien,
Jo ciemos nāks Viņa.
Jā, tieši šodien,
Nāks ciemos Viņa,
Mazā, baltā halātā,
Atnesīs man pavasari,
Svaigi grieztā salātā.
Un man paliks nedaudz vieglāk,
Vismaz līdz krēslai,
Pirmajai vakara vēsmai,
Kad mēness mani biedēt sāk.
Šodien atnāks Viņa,
Es to jūtu krūtīs dziļu,
Jā, es zinu,
Es gaidu viņu..
Sevī dziļu..
Nu jau mūžību...
