Tavas zilās acis-
Manas sirds klapes.
Mums pieder neveikli mirkļi,
Asi pagriezieni
Un strupi smaidi.
„ Vai tu gaidi?”
Es muļķīgi mēdzu domāt,
Bet es tak zinu,
Bet tā tik nejaušība,
Laimes klusā negausība,
Kas mūs saista.
Bet tomēr skaista
Man liekas tā mazā baza,
Sirdī sviestā draza,
Kas sirdī nu kņud,
Man lūpās dur,
Bet kur?
Es atrodu visur!
Tā liek man kust,
Uz tevi skatoties- just
To visu skaistāko,
To dvēseles maigāko.
Tavas zilās acis
Ir mans lāsts,
Dvēseli sildošs sārts.
Katrs mirklis ir mūsu jūtu tests,
Sekundes stress.
Un kad viss galā,
Sviežams malā,
Es gribās vēl!
Tu stāvi un gaidi,
Muļķīgi saulē smaidi.
Mēs mīlam,
Bet tik man` galvā,
Jo izdomāts,
Jo izbijis.
Mums pieder neveikli mirkļi,
Tavi stāsti, strupi smaidi.
Viss, kas man i'-
Tavas zilās acis.
