Tavas zilās acis

Tavas zilās acis-

Manas sirds klapes.

Mums pieder neveikli mirkļi,

Asi pagriezieni

Un strupi smaidi.

„ Vai tu gaidi?”

Es muļķīgi mēdzu domāt,

Bet es tak zinu,

Bet tā tik nejaušība,

Laimes klusā negausība,

Kas mūs saista.

Bet tomēr skaista

Man liekas tā mazā baza,

Sirdī sviestā draza, 

Kas sirdī nu kņud,

Man lūpās dur, 

Bet kur?

Es atrodu visur!

Tā liek man kust,

Uz tevi skatoties- just

To visu skaistāko,

To dvēseles maigāko.

Tavas zilās acis

Ir mans lāsts,

Dvēseli sildošs sārts.

Katrs mirklis ir mūsu jūtu tests,

Sekundes stress.

Un kad viss galā,

Sviežams malā,

Es  gribās vēl!

Tu stāvi un gaidi,

Muļķīgi saulē smaidi.

Mēs mīlam, 

Bet tik man` galvā,

Jo izdomāts,

Jo izbijis.

Mums pieder neveikli mirkļi,

Tavi stāsti, strupi smaidi.

Viss, kas man i'-

Tavas zilās acis.