...

Ja acīm manām pasauli tu skatītu,
Redzētu vārnu vārnu knābājam.
Jau rīta saulē mute vaļā kliegšanā,
Pie vakara liekas jau riešanā.
Tām viens pīpis grēks vai svēts,
Viņām vien no svara,
Vai knābāt ērts.
Jaunus knābāt itsevišķi tīk,
Miesa tik plāna un naivs prāts.
Tās nebaidās izliktos biedēkļus,
Knābā vēl stiprāk nīdēkļus.
Bet netaisi ģīmi tik skumju,
Nāks diena, nāks tiesātājs
Un vārnas liesmas, dūmus rīss.